Šodien esmu atgriezies no Eiropas dienvidiem, kur startēju Latvijas izlases sastāvā Pasaules kausa posmā un Eiropas čempionātā. Spānijā pasaules kausa posmā garajā distancē, ja nebūtu organizatoriskas problēmas, būtu izcīnijis 27.vietu, bet vidējā distancē izcīnīju 34. vietu. Ar rezultātiem esmu apmierināts, bet karstais laiks tomēr sagādāja nelielas problēmas. Startus arī ietekmēja tulznu problēma, kas sākās garās distances vidū, jo apvidus bija ļoti smilšains un abām kājam uz pēdām biju uzberzis lielas tulznas, kas sadzīja tikai līdz Eiropas čempionātām. Skriešana garās distances beigās un vidējā distancē kā arī staigāšana vairākas dienas sagādāja sāpes. Pasaules kausa apvidus bija tehnisks un diezgan smags, kas man pašam patika, tāpēc Pasaules kauss man palika atmiņā kā patīkamas sacensības. Uz Eiropas čempionātu pārbraucu ar pietiekošu optimismu, jo fiziskā forma bija ļoti laba un zināju, ka varu sasniegt pietiekoši augstus rezultātus. Vidējā distance satraukums bija diezgan liels, jo bija neliels spiediens par to, ka būtu jātiek beidzot finālos, jo savādāk līdz šim statistika man nebija diezko iepriecinoša. Fiziskā kondīcija nepievīla un arī tehniski labi veikta distance deva 12. vietu kvalifikācijas grupā un vietu finālā. Garās distances kvalifikācijā jau jutos brīvāk, tāpēc iespējams bija problēmas ar orientēšanos, bet pietiekoši ātrais solis ļāva pieļaut pat 6′ minūtes kļūdās un ar 16. vietu kvalifikācijas grupā ieguvu vietu arī finālsacensībās. Šeit arī mans veiksmes un Eiropas čempionāta stāsts apstājās un pārtrūka. Dienu pēc Garās distances kvalifikācijas, sāku justies nelāgi un jutu, ka esmu saslimis un situācija neuzlabojās, bet tikai pasliktinājās.

10172644_274917306002620_8545129618788986466_n

Vidējās distances finalā izgāju uz startu, bet tā bija tikai cīņa pret vējdzirnavām, kurās jau biju ierauts un pēc 10 minūšu skriešanas es sapratu, šis čempionāts man ir beidzies. Galvā ir pārskrējušas domas, ko izdarīju nepareizi, bet visticamāk ķermenis neizturēja vairāku faktoru ietekmi, kas viss kombinācijā tomēr bija par daudz. Jau dienu pirms vidējās distances kvalifikācijas piedzīvoju alerģijas “lēkmi” no apēstas halvas, vai iespējams no kautkā cita, bet katrā ziņā tas manu imūnsistēmu sašūpoja pietiekoši stipri un tā kā sportiskā forma bija pietiekoši augsta, tad mans ķermenis  bija vēl vairāk ievainojams un iespējams komandas nometnē esošais vīruss manu imunitāti pēc garās distances kvalifikācijas pārvarēja ļoti viegli. Čempionāts kurš varēja būt man ļoti zīmīgs, tomēr beidzās ar to, ka paliku “‘ēnā”. Katrā ziņā savās un ceru arī treneru acīs atstāju savu zīmogu ar labajiem startiem pasaules kausā un iekļūšanu divos Eiropas čempionātā finālos. Sezona ir tikai sākumā un daudz starti ir priekšā, tāpēc jāturpina trenēties un gaidīt savu iespēju. Šobrīd esmu nedaudz saguris no ceļa un arī slimība sekas nav pazudušas, tāpēc lēmumu vai startēšu Rīgas kausā pieņemšu rītdien.

 

926 total views, 1 views today

Categories: Uncategorized

Leave a Reply

Please type the characters of this captcha image in the input box

Please type the characters of this captcha image in the input box