Pēdējās nedēļas ar mani ir notikusi virkne notikumi, tāpēc ir nedaudz laiks atskatīties uz tiem.

1) Pēc nakts Latvijas čempionāta nedēļas sākumu veltīju smagākiem treniņiem, lai lēnām sāktu būvēt savu formu sezonas galvenajiem startiem, tāpēc uz Zviedriju devos diezgan saguris. Pirmais starts Zviedrijā bija Tiomila prologue, kas notika pagājušā gada CISM vidējās distances apvidū. Veicu pietiekoši labu ātro treniņu finišējot 12. vietā, pietiekoši spēcīgā konkurencē. Tālāk jau ceļi veda uz Silva league sprinta sacensībām. Sprints galīgi neizdevās, jo biju noguris + bija vēdera problēmas, kuras otrajā distances daļā man vilkās kā lēnfilma. Neskatoties uz to kaut cik apmierināts esmu ar distances pirmo pusi, kur biju līdzīgs ar citiem Igtisas pārstāvjiem, bet otrajā daļā zaudēju 50-60 sekundes tīri uz skriešanu. Tālāk jau centos maksimāli atpūsties, lai varētu veiksmīgi startēt tiomilā 8. etapā. Komandas noskaņojums bija ļoti labs un tā arī komanda sāka. Visi pirmie 6 etapi bija lieliski un bijām līderu grupā pēc 6. etapa.  Tālāk sekoja kļūdas no 7. etapa, un es startēju 26. pozīcijā pāris sekundes aiz Tumes un Mārtiņa Sirmā. Jutos labi, orientējos arī normāli. Visu distanci veicu nedaudz piezemēti, jo galvenais bija veikt stabilu skrējienu nepieļaujot kļūdas, jo galvā joprojām bija sliktais sniegums Latvijas čempionātā.  Bija konkurenti apkārt, bet daudz uz viņiem neskatījos, kas varbūt beigās man tieši nenāca par labu, jo fiziski bija grūti un 2 skrējējus ar kuriem biju kopā, palaidu 1′ robežās sev priekšā, bet finišēju priekšā Tumei 25. pozīcijā.  Esmu ļoti apmierināts ar skrējienu, jo izdevās izpildīt sev uzlikto uzdevumu – veikt labu nakts skrējienu, kā arī uzrādīju labāko laiku no latviešu skrējējiem šajā etapā (Dažreiz gribās arī super labu skrējienu, bet ne vienmēr tas izdodas). Beigās IGTISA finišēja 29. pozīcijā, kas ir lielisks debijas rezultāts un noteikti pacels komandas noskaņojumu pirms Jukolas, kur komanda un mērķi ir daudz augstāki.

2) Pēc Tiomilas biju noskaņojies Latvijas čempionātam, bet diemžēl manus plānus izjauca kārtējās veselības problēmas, kas šoreiz bija skārušas aci. Pārnēsājot kontaktlēcas, kā arī guļot kemperī, kurā nācās visu laiku regulēt temperatūru, jo bija tikai maksimāli karstākais un auksts, ieguvu acs varavīksnenes iekaisumu. Slimnīcas apmeklējums un dažādi un daudzi medikamenti, manu aci atgrieza normālā stāvoklī 2 dienu laikā, bet diemžēl tā kā acs vēl bija sazāļota un zīlīte palielināta, tad redze ar vienu aci bija diezgan pašvaka.  Arī nedēļas laikā treniņi bija tikai izkustēšanās, tāpēc starts Latvijas čempionātā nenāca ar optimismu. Sprintā stājos uz starta ļoti noskaņojies skriet labi, tā arī centos sākt. Iespējams par ātru, bet tā likās pareizi, jo tas bija viegls. Pie 4kp sākās sarežģītā distances daļa un diemžēl pieļāvu kļūdas gandrīz uz katru kontrolpunktu, jo acis nespēja strauji lasīt karti un uzreiz skatīties tālumā, tāpēc pazuda viss plūdums un karti lasīju ar problēmām. Tā arī nocīnījos līdz beigām un 5. vieta, protams, nekādu prieku neradīja.  Katrā ziņā priecīgs biju tikai par to, ka varēju stāvēt uz starta līnijas un startēt šajā sarežģītajā distancē, domāju normālos apstākļos būtu cita skriešana. Pēc sprinta nebija nekāda optimisma par garo distanci, bet ierodoties sacensību centrā viss bija apmācies un bez saules, kas principā mani izglāba, jo tumšākos apstākļos redzēju krietni labāk. Pirms starta sajūtas bija pavājas, jo vēl bija nogurušas kājas no sprinta, kā arī bija skaidrs, ka ātras kājas šodien nebūs. Distanci veicu pietiekoši labi, pieļaujot tikai dažas sīkas kļūdas. Apmēram pēc 50 skrietām minūtēm nācās nomest tempu, jo sapratu, ka tādā tempā visai distancei spēki nepietiks un tā arī turpināju līdz beigām. Tas man deva 3. pozīciju, katrā ziņā biju lēnāks kā konkurenti, bet ļoti labā orientēšanās šoreiz ļāva stāvēt man uz goda pjedestāla.

3) Nākamais plāna bija Latvijas izlases normatīvs 5000m. Situācija nebija diezko laba, jo nebija aizvadīti normāli treniņi + vēl biju ļoti saguris pēc Latvijas čempionāta, bet nolēmu normatīvu skriet, jo noteikumi visiem vienādi un domāju, ka tas arī nebūtu labi pret citiem izlases kandidātiem.  Iepriekšējās dienas treniņš rādīja, ka normatīva izpildei īsti gatavs neesmu, bet tas nav tiks augsts, lai to nevarētu izpildīt jebkurā brīdī. Normatīvu izpildīju ar laiku 16:27. Protams, rezultāts galīgi neapmierina, bet zinu, ka varu skriet krietni ātrāk, tāpēc domāju, noteikti šo laiku arī krietni uzlabošu.

4) Tālāk man ceļi veda uz Īli, kur notika NBS čempionāts orientēšanās sportā. Plāns bija startēt vidējā tempā, tā lai pietiktu medaļai. Tas arī izdevās – veicu normālu skrējienu un beigās 2.vieta aiz lidojošā Jāņa Krūmiņa un tikai 19 sekundes priekšā Dāvim Sāram.

5) Piedzīvoju arī debiju slavenajās Meridiāna nakts stafetēs, kur startēju kopā ar Izraēlas orientēšanas dievu Guy Sabo un Elīnu Svilpi. Protams, nogurums bija uzkrājies no normatīva un NBS mačiem, tāpēc skatījos situāciju. Diemžēl komandai tik labi negāja un par top3 necīnījāmies, bet sāku tāpat pietiekoši ātri, bet ātri vien sapratu, ka nebūšu cīnītājs un distanci noskrēju mierīgā tempā līdz galam. Nakts orientēšanas nebija viegla, bet biju labāks kā Latvijas čempionātā naktī.

6) Nedēļas noslēgumā mani gaidīja 10km Nordea Rīgas maratonā. Biju labi atpūties un pirms starta jutos labi. Plāns bija neskriet maksimāli, bet veikt labu tempa treniņu, bet jāsaka godīgi, ka šādā pasākumā startēju pirmo reizi un atmosfēra bija lieliska, kas  kājas pašas dzen uz priekšu. Startā tomēr tiku pirmajā rindā, kaut gan tas prasīja pietiekoši daudz pagrūstīšanos un diskusiju ar tiesnešiem. Pirmos 3km veicu kopā ar līderu bariņu, bet tad tempam augot sapratu, ka tas ir par ātru un maksimāli skriet nebija plāns. Tad 4, 5km atpaliku un veicu vienatnē. Nākot 6, 7 km ieraudzīju, ka priekšā pāris vīri sāk atpalikt, bet pats jutos ļoti labi, ja ne pat lieliski. Nedaudz sāku kapināt tempu. Šajā brīdi nolēmu, ka nebūs te nekāds treniņš un tomēr jāpacīnās par vietām. Strauji tuvojos priekšā skrienošajiem. Pirmo apdzinu (K. Vējš Āboliņš) un tad kā mērķi noskatīju nākamo (M. Jocis), bet es nebiju tāds viens, un no muguras klāt pieskrēja J. Turkins, kurš bija mani pieķēris un viņa temps bija ātrāks kā mans. Iesēdos astē un tā apmēram 1km laikā jau noķērām un apdzinām Joci un tuvojāmies Vecrīgai. Joprojām jutos labi un sāku pēdējo km vēl ātrāk un apdzinu savu cīņu biedru un vēl krietni sadeldēju priekšējo skrējēju pārsvaru un finišēju 7. vietā. Skrējiens patika un noteikti šādos pasākumos gribu piedalīties vēl. Distanci, kas reāli bija 9.6- 9.7 km veicu pa 31:50, kas mani pilnībā apmierināja un vispār kopumā motivē noteikti vēl piedalīties šādos skrējienos! Runājot par lietām ko izdarīju nepareizi, tad kārtīgi neiesildījos, jo bija jācīnās par tikšanu pirmajā rindā, pirms starta jau gribējās dzert, bet izglāba dzeramais punkts 2. kilometrā, kā arī padzeršanās tehnika piekliboja, jo abas reizes nedaudz aizrijos, kā arī tas izsita no ritma, kaut gan iepriekš Renāra Rozes bloga raksts par šo tēmu likās nedaudz ironisks, tad šobrīd sapratu, ka tas tiešām ir ļoti būtiski.

Jau pēdējās divas nedēļas treniņu režīms ir ieslēgts kārtīgi un gatavošanās svarīgākajiem sezonas startiem turpinās. Tālāk mani ceļi vedīs uz Lietuvu. Lietuvas čempionāts stafetēs un Baltijas čempionāts!

1,159 total views, 2 views today

Categories: Uncategorized

One Response so far.

  1. Mārcis says:

    Par Nordea: nosaukums 10k zem sevis slēpj 9570 metrus, kā atradu kaut kur viņu mājas lapā. Mani 5k realitātē bija 200m mazāk, bet toties jau otro reizi mēneša laikā sāku apšaubīt akselerometra kalibrāciju.

Leave a Reply

Please type the characters of this captcha image in the input box

Please type the characters of this captcha image in the input box