Šodien ir 713 diena manā 5 gades plānā, iespējams šobrīd viņu arī varētu saukt par 6 gades plānu, jo ir lieliska ziņa, ka Pasaules čempionāts orientēšanās sportā 2018. gadā norisināsies Latvijā, kas pēc būtības ir tālejošs mērķis šobrīd lielākajai daļai mana vecuma izlases un izlases tuvumā esošajiem sportistiem. Pēdējais ieraksts bija pēc nordea maratona, tāpēc uzrakstīšu par visu pēc kārtas.

 

Lietuvas čempionāts – stafete.

Biju labi patrenējies un saguris, tāpēc uz nekādiem rezultātiem īsti necerēju, bet vēlējos labi noskriet. Ceļš bija jāmēro līdz Viļņai, biju 3. etaps IGTISA otrajā komandā. Komandas biedriem nebija labākie starti, tāpēc startēju diezgan tālu aiz līderu komandām. Diena bija ļoti karsta (+30) un apvidus pasmags ar slapjiem purviem, tāpēc cīņa ar apvidu bija diezgan skarba. Rezultāts nebija augstvērtīgs, bet komandu pacēlu pār 6. vietām augstāk.

 

Baltijas čempionāts

Baltijas čempionātu vienmēr uztveru, kā ļoti svarīgu startu, jo šīs sacensības ir vienmēr interesantas, kur satiekas visi Baltijas labākie orientieristi. Pilnībā no smagajām treniņa nedēļām nebiju atjaunojies, tāpēc bija jūtams sagurums, bet sajūtas bija jau krietni labākās. Garā distance bija diezgan vienkārša un vairāk fiziski prasīga. Ātrums bija labs, kas vēl pēc 1h skriešanas ļāva būt top6, bet pēc tam tas strauji kritās un nolika mani 12. vietā. Ar startu kopumā biju apmierināts, jo pamatā izdevās viss ko gribēju. Bija varbūt pāris nelielas variantu kļūdas un beigu ātrums bija ļoti švaks, kas šajā brīdī arī augstāku vietu īsti neļāva izcīnīt. Pēc rezultātiem pienācās vieta Latvijas pirmajā komandā kopā ar Artūru un Edgaru. Izvēlējos skriet 1. etapu, jo zināju to, ka Jukolā mani arī gaidīs 1. etaps. Neliels satraukums bija, jo nebiju to sen darījis, bet tiku ar to galā pietiekoši labi. Kritiska bija situācija uz 2.kp, kuru kļūdījos 1′, bet ar pietiekoši ātru soli izdevās līdz pusdistancei atgūt zaudēto, un beigās arī pēc veiksmīgas distances daļas veikšanas izvirzīties vadībā un Artūram stafeti nodot kā pirmajam. Artūram un Edgaram nebija tika veiksmīga diena kā man un stafeti noslēdzām 7. vietā. Ar savu skrējienu biju ļoti apmierināts un Baltijas čempionāta mājās varēju doties ar smaidu.

 

Pasaules kauss – Imatra

Pēc Baltijas čempionāta turpinājās gatavošanās Pasaules čempionātam ar nelielu uzsvaru arī uz Jukolu. Pa ceļam uz Jukolu bija iespēja startēt Pasaules kausa posmā sprintā. Plānā tas īsti neiederējās un tā arī bija pēc sajūtām. Nebiju gatavs skriet pietiekoši ātri un netiku galā arī ar dažām variantu izvēlēm un kvalifikācijā paliku 9 sekundes aiz fināla. Kārtējo reizi, bet šoreiz iespējams diezgan likumsakarīgi.

 

Jukola

Jukolu gaidīju ar nepacietību, jo ļoti laicīgi zināju, ka būs jāskrien 1. etaps un tik ilgi par to domājot, biju tam gatavs vairāk kā citas reizes. Galvenais mērķis bija veikt stabilu skrējienu komandas interesēs. Rezultātā finišēju 37. vietā dažas minūtes aiz līdera. Distances gaita bija laba, spēju kontrolēt situāciju visu distances pirmo pusi un atrados 16. pozīcijā. Kļūda uz farstu punktu mani atmeta 1.5′ minūti atpakaļ, bet izdevās aizcīnīties atpakaļ līdz 25. vietai. Distances beigu daļā pieļāvu vēl vienu muļķīgu kļūdu, kas liedza finišēt grupā no 10-25. vietai, tāpēc pilnībā ar startu nebiju apmierināts, jo bija iespēja būt desmitniekā, bet jebkurā gadījumā sajūtas bija labas un prieks par paveikto. Beigās IGTISA finišēja 29. vietā, kas nebija labs rezultāts, jo stafetes vidū bijām pat 7. vietā, bet šis bija mans labākais komandas rezultāts līdz šim.

 

Tallin o-week sprint WRE

2 dienas pēc Jukolas bija plānots startēt sprintā, lai būtu labāka sagatavošanas Pasaules čempionātam, kurā man bija paredzēts startēt sprinta distancē. Abi ar Artūru tikām mājīgi uzņemti Tallinā un arī rīta pusē pirms sprinta bijām nelielā sprinta treniņā. Pats sprints nav pieminēšanas vērts, jo nebiju gatavs labi noskriet. Kļūdījos daudz, gan sevis dēļ, gan kartes dēļ. Īsti nebiju gatavs šāda tipa meža sprintam.

sprints2

 

Latvijas čempionāts sprinta stafetēs

Lieliska debija. Paldies komandas biedriem par labajiem startiem!

sprinta_stafete

 

Kāpa WRE un Tukuma sprints

Pēdējās sacensības pirms Pasaules čempionāta bija ieplānotas Kāpā, kur startēju WRE vidējā distancē un Tukuma sprintā. Pēc sprinta stafetēm iedzīvojos veselības problēmās, tāpēc svētkus pavadīju gultā, bet 3 dienu laikā izdevās tikt atpakaļ uz kājām. Grūti spriest vai tas tik būtiski ietekmēja startus Kāpā un Pasaules čempionātā, bet šoreiz šķiet, ka atkopos pietiekoši ātri ar mazākām komplikācijām kā citas reizes. Kāpa vidējā distancē īsti nebija sajūtu un arī nekāds darītājs nebiju. Sākumā bija pagrūti redzēt un skriet līdz mani noķēra Tolya, kuram paskrēju līdzi distances otro daļu. Beigās 8. vieta. Sprintā redze jau bija atgriezusies un arī solis bija krietni labāks, kā rezultātā sīvā cīņā 3. vieta par kuru biju priecīgs.

 

Pasaules čempionāts

gara

Maijā saņēmu ziņu, ka man būs iespēja skriet Pasaules čempionātā sprintu un sprinta stafeti, kā arī jābūt rezervistam uz garo distanci. Gatavošanās bija vairāk tendēta uz sprinta distanci neizmirstot garo distanci, gadījumā, ja tomēr man būs iespēja tur startēt. Notika otrais, Latvijas izlases dalībniekus skāra veselības problēmas un traumas, kā rezultātā nelielu laiku pirms čempionāta izlases vadība paziņoja, ka man ir iespēja startēt sprintā, garajā distancē un stafetē. Gatavošanās bija laba, izdarīju daudz un arī startiem biju sagatavojies daudz labāk kā iepriekš, bet atkārtojās JWOC 2009 scenārijs, kad vairāk par dažām dienām augstkalnē nespēju skriet. Sprintam biju izvēlējies skriet stabilu skrējienu un neriskēt, kā to darīju iepriekšējā gadā. Veicu labu skrējienu bez lielām kļūdām un tikai maziem laika zaudējumiem pāris situācijās kopā 10-15 sekundes, bet arī šoreiz tas bija 3 sekundes par īsu. Fiziski sajūtas bija labas un biju konkurētspējīgs, bet pietrūka ātrums pret konkurentiem, sportiskās veiksme arī nebija ar mani. Pēc uzbraukšanas kalnos pirmajā modeļa distancē jutos ļoti labi, nekas neliecināja, ka visas nākamās dienas paliks sliktāk un sliktāk. Garajā distancē biju gatavs cīnīties, bet līdz ar pirmajiem 5km solis bija smags, kalnos gāja grūti. Bija arī kļūdas un varianti ne paši optimālākie, bet atdevu visus spēkus distancē. Distances laikā arī satraumēju plecu krītot to ietriecot kokā. Sāpes bija pamatīgas un reibonis arī, un pirmajā brīdī 100 domas galvā, ka nu viss ir beidzies. Šoks pārgāja un sapratu, ka salauzis neko neesmu, paskriet kautkā varu un tā otro pusi distances noskrēju. Pēc finiša roka nebija diezko kustīga, bet Sabīne spēja man roku 2 dienu laikā atgriezt atpakaļ. Šobrīd plecs vēl sāp, bet skrienot problēmas nesagādā. Īsti nezinu, kas bija par vainu, bet izejot vieglos treniņos dzīvošanas vietā jutos ļoti labi, bet kā bija mežā un pret kalnu tad bija grūtāk, bet sacensību slodzē pilnīgi viss beidzās. Stafeti īsti negribu atcerēties, jo tādas sajūtas fiziski nebiju piedzīvojis, jo ieejot sacensību slodzē ķermenis apstājās un pēc kalniem iestājās tumsa, gan galvā, gan ķermenī. Smadzenes vēl strādāja un koncentrējos noskriet bezkļūdu skrējienu, jo tad arī būtu labi, bet pieļāvu divas kļūdas, kur punktam pagāju garām ļoti tuvu – 20m attālumā zaudējot uz tā 5 minūtes.

Atskatoties uz Pasaules čempionātu smaids, protams, sejā nav. Starti varbūt nebija paši veiksmīgākie, bet startēju un atdevu visu, kas man bija, lai rezultāts būtu pēc iespējas labāks. Sprints bija pietiekoši veiksmīgs (8), garo distanci varētu novērtēt (5), stafete (4) – bet pamatā tikai skriešanas dēļ, jo orientēšanas bija līmenī, jo kopā pieļāvu tikai 3 kļūdas, kur punktam pagāju garām ļoti tuvu un droši vien tieši fiziskā nevarēšana izraisīja šīs kļūdas, jo koncetrēšanās bija zudusi mirklī, kad punkts jau ir tur pat tik tuvu. Augstkalnes apstākļus, kaut gan tie nebija nekādi augstie, nepanesu un iespējams man bija nepieciešama speciāla gatavošanās augstkalnei tā kā to darīja virkne dalībnieki, kas ieņēma vietas top20. Katrā ziņā atrodoties WOC vienmēr motivācija  trenēties aug un paliek skaidrs, ka atpakaļ ceļa nav ir tikai ceļš uz priekšu un ticība, ka būs dienas, kad izdosies viss, ko gribu un varu. Šobrīd ir nosprausti mērķi nākamajam gadam un ziemas treniņperiodam, kā arī uzsākta gatavošanās WUOC un CISM, kas jau būs pa visam drīz.

gps_kludas

 

 

 

 

 

1,145 total views, 1 views today

Categories: Uncategorized

Leave a Reply

Please type the characters of this captcha image in the input box

Please type the characters of this captcha image in the input box