Pēdējais raksts, kad šeit devu ziņu par sevi, bija pirms Pasaules čempionāta. Gana ilgi klusēju, biju aizņemts, aizdomājies un visādi citādi nedaudz novirzījies no kursa. Bet tagad esmu atpakaļ, un šodien ir tā diena, kad uzsāku gatavošanos 2016. gada sezonai. Galvenais sezonas mērķis iekļūt Pasaules top30 man neizdevās, jo Pasaules čempionātā sprinta finālā finišēju 38. vietā un vidējā distancē 34. vietā. Turpat jau biju, bet neizpildīju. Katrā ziņā tas nebija tālu, bet mērķis palika neizpildīts. Visu šo mērķu neizpildīšanu kompensēja stafete, kur finišējām 12. vietā un man pirmajā etapā 10. vieta turpat līderu grupā, kas vienu brīdi stafetes laikā uzsita zosādu, jo bijām turpat pie medaļu pozīcijām, bet Rūdolfam lielais pārbaudījums bija par lielu, bet sajūta bija lieliska tāpat un noteikti gribu tajā atgriezties. Kopumā Pasaules čempionāts bija lielisks, jo fiziskā forma bija laba, komandas atmosfēra lieliska un citi apstākļi arī labi, tāpēc Pasaules čempionāts palika ļoti motivējošs un nostiprināja pārliecību, ka ceļš, uz kura atrodos, ir īstais. Visu nedaudz aizēnoja potītes sāpes, kas mani pavadīja visu čempionāta laiku un vēl visu augustu, bet laimīgi tiku no problēmām vaļā un septembrī jau viss bija kārtībā. Pēc Pasaules čempionāta biju noguris, bet mērķu joprojām bija daudz. Lieliski skrējās Kuldīgā, kur ierastajā 10.5km distancē tikai finišā zaudēju cīņā par uzvaru. Stirnubuks pēdejais posms arī bija tīri labs, kur piekāpos tikai DD, kurš bija neticami ātrs. Tad ierastie rudens mači, Rīga City Race izdevās uzvarēt, Klubu stafetē piedzīvoju gana saspringtu cīņu finišā un Mežmalām 7. vieta. Latvijas čempionātā pietrūka treniņu ārpus ceļa, jo traumas dēļ varēju skriet tikai pa līdzenu virsmu. Vidējā distancē 3. vieta un 2. vieta stafetē. Vēlējos krietni labāk, bet šie rezultāti arī paliks atmiņā, jo stafetē Guy Sabo un Rolands cīnijās godam, un savu distanci centos skriet tikai dēļ viņiem, jo viņi bija pelnījuši medaļu! Septembrī visa gatavošanās notika Pasaules militārajām spēlēm un treniņnolūkā vēl bija jānoskrien Cēsu Rudens, kur 2.vieta un Valmieras pēdējais SkrienLatvija posms, kur 3. vieta. Pēdējā pārbaude bija Euromeetings, kur apgrozījos otrajā un trešajā desmitā. Koreja pārsteidza ar smagu, džungļainu apvidu un diezgan lielu eksotiku. Devos tur, lai uzlabotu savu līdz šim labāko rezultātu – 17. vietu. Vidējā distancē tas neizdevās, jo 22. vieta, bet garā distance atnesa man mūža skrējienu un 5.vietu. Diemžēl stafetē nepiedalījos, jo uzreiz pēc garās distances saslimu, kas pamatīgi sarūgtināja, jo par stafeti Korejā sapņojis jau ilgi, jo zināju, ka tā varētu būt medaļas diena, bet liktenis nospēlēja savu un diemžēl lieliskajam Artūra pirmajam etapam turpinājumu nevarēju dot. 5. vieta lika man daudz padomāt, jo, analizējot distanci, sapratu, ka medaļu pazaudēju viena nepareiza varianta dēļ. Bija lieliski beigt sezonu ar rezultātu, kas man dod pārliecību, ka neesmu tālu no tās vietas, kur gribu būt un šoziem viss ir priekšā, lai ieguldītu milzīgu darbu un tuvotos saviem sapņiem un mērķiem. Motivācijas ir daudz, atbalsts ir lielisks un viss ir paša rokās tur nokļūt. Priecīgākais notikums ir gaidāms ziemā, kad būs man par vienu atbalstītāju vairāk, tāpēc tikai uz priekšu! Paldies visiem, kas novērtē un atbalsta. Nākamā sezona solās būt tikpat aizraujoša un gara, tāpēc, ja interesē un vēlaties mani atbalstīt sporta gaitās jebkādā veidā, tad rakstiet!

1,321 total views, 3 views today

Categories: Uncategorized

One Response so far.

  1. Inese says:

    Lai izdodas izpildīt savus mērķus 2016. gadā un piepildīt skaistos dzīves sapņus! Esmu pārliecināta, ka ļoti daudzi, arī tev nezināmi fani, tam tic un tur īkšķus.

Leave a Reply

Please type the characters of this captcha image in the input box

Please type the characters of this captcha image in the input box